Dzenbudisms
 |
| Budisms |
|---|
| Budisma vēsture • Sidhārta Gautama • Tripitaka |
| Nozīmīgākās skolas |
| Teravāda • Mahājāna • Vadžrajāna • Dzenbudisms |
| Mācības pamatjēdzieni |
| Sansāra • Darma • Karma • Nirvāna • Buda • Bodisatva • Cēlais astoņposmu ceļš • Četras cildenās patiesības |
Dzenbudisms ir mahājānas virziens, kas ir radies un attīstījies Ķīnā un saistīts ar mūku Bodhidharmu.[1]
Etimoloģija
[labot | labot pirmkodu]Vārds "dzen" cēlies no sanskrita (sanskritā: ध्यान, dhyāna — 'koncentrēšanās, meditēšana')[2], kas ķīniešu valodā aizgūts kā "čaņ" (ķīniešu: 禅, chán), tāpēc latviešu valodā dažkārt lieto arī atveidojumu no ķīniešu valodas — čaņbudisms.[3] Rietumos lietotā dzenbudisma terminoloģija tradicionāli ņemta no japāņu valodas.[2]
Mācības
[labot | labot pirmkodu]Dzenbudisms ir darmas mācības paveids, kas uzsver iespēju sasniegt apskaidrību vienas dzīves laikā gan meditācijas,[4] gan pēkšņas apskaidrības ceļā. Prakse ietver sēdošu dzedzena meditāciju (japāņu: 座禅), sūtras skaitīšanu un koanu mācības.
Dzenbudisms Japānā
[labot | labot pirmkodu]12. un 13. gadsimtā dzenbudisms izplatījās Japānā un ir saistīts ar mūka Dogena Zendži nopelniem. Dzena vēstures autoritāte Daisets Teitaro Sudzuki (Daisetz Teitaro Suzuki) savā klasiskā pētījumā "Dzens un Japānas kultūra"[5] apraksta dzena ietekmi uz bušido, haiku, tējas ceremoniju un dabas mīlestību. Rakstīts, ka Otrajā pasaules kara laikā Japānas mūku hierarhija atbalstīja militārismu.[6]
Dzenbudisms Rietumos
[labot | labot pirmkodu]Sojens Šaku, Japānas dzenbudistu abats un Rindzai skolas meistars bija pirmais dzena skolotājs, kas mācīja ASV.[7] Pēc otrā pasaules kara amerikāņu mūks Filips Kaplo uzrakstīja rietumu dzena klasiku, grāmatu "Trīs dzena balsti" (The Three Pillars of Zen)[8], kas tulkota 12 valodās. Rakusu priekšauts apliecina, ka budists ir pieņēmis patvērumu Trīs dārgumos.
Dzenbudisms Latvijā
[labot | labot pirmkodu]Korejieša mūka un dzenbudisma meistara Suns Sans (korejiešu: 숭산) Kwan Um Zen organizācija dibinājusi Rīgas Dzena centru.[nepieciešama atsauce]
Dzenbudisms tulkotā literatūrā
[labot | labot pirmkodu]- Šinrjū Sudzuki, Prāts, iesācēja prāts — Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-0-2820-5
- Džeks Keruaks, Dharmas blandoņas — AGB:Rīga, 2005
- Roberts Pirsigs, Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla: 2005
Piezīmes un atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ The Zen Teaching of Bodhidharma, Red Pine, ISBN 978-0-86547-399-7
- 1 2 Dzenbudisms ("EU vēsture") (latviski)
- ↑ Kaspars Eihmanis (2011. gada 10. augusts). "Trīs lekcijas par čaņbudismu ¼ Satori telpā". Satori. Atjaunināts: 2011. gada 21. martā.
- ↑ Taking the Path of Zen, Robert Aitken, ISBN 978-0-86547-080-4
- ↑ Zen and Japanese Culture, Daisetz T. Suzuki, ISBN 1-56731-124-5
- ↑ Zen At War, Brian Victoria, ISBN 0-8348-0405-0
- ↑ How the Swans Came to the Lake, Rick Fields, ISBN 0-87773-631-6
- ↑ Roshi Philip Kapleau, The Three Pillars of Zen, ISBN 978-0-385-26093-0
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu] | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|